Īsā atbilde
- Matcha nāk no Japānas, un to gatavo no tā paša auga kā visu īsto tēju – Camellia sinensis.
- Pirms novākšanas augus noēno, tad lapas notvaicē, izžāvē un samaļ smalkā pulverī.
- Pulverveida tēja nāca no Ķīnas. Mūks Eisai to atveda uz Japānu 1191. gadā.
- Mūsdienās pazīstamākie reģioni ir Udži, Nišio, Šidzuoka, Kagošima un Jame. Mūsu matcha nāk no Šidzuokas.
Matcha nāk no Japānas. To gatavo no tējas auga Camellia sinensis lapām – tā paša auga, no kura iegūst visu zaļo, melno un ulunga tēju. Par matchu to padara tas, kā to audzē un gatavo: augus noēno, un lapas notvaicē, izžāvē un samaļ smalkā, spilgti zaļā pulverī.
Kā top matcha
- Noēnošana. Apmēram trīs nedēļas pirms novākšanas tējas augus pārklāj, lai tie aug ēnā. Lapas paliek mīkstas, saldenas un dziļi zaļas.
- Novākšana. Gada pirmo ražu novāc pavasarī, parasti no aprīļa beigām līdz maijam.
- Tvaicēšana un žāvēšana. Lapas uzreiz notvaicē un tad izžāvē plakaniski, tās nesarullējot.
- Šķirošana. Kātiņus un dzīslas izņem. To, kas paliek, sauc par tencha.
- Malšana. Tenchu lēnām samaļ matchā.
Tā kā tu dzer visu lapu, viss, kā tā audzēta, nonāk tavā tasītē – arī krāsa un garša.

Īsa matchas vēsture
- Ķīna. Pulverveida tēju, saputotu bļodā, Ķīnā dzēra gadsimtiem ilgi, pirms tā nonāca Japānā.
- 1191. Japāņu mūks Eisai no Ķīnas atveda mājās tējas sēklas un prasmi saputot pulverveida tēju.
- Udži, netālu no Kioto. Līdz 16. gadsimtam tējas audzētāji ap Udži jau noēnoja savus laukus – tas ir solis, kas matchai dod saldumu un krāsu. Matcha kļuva par daļu no tējas ceremonijas.
- Mūsdienās. Matchu dzer visā pasaulē – bļodā, latte vai kūkā.
Kur Japānā audzē matchu
| Reģions | Kur |
|---|---|
| Udži | Kioto, kur sākās lauku noēnošana |
| Nišio | Aiči, Japānas centrālā daļa |
| Šidzuoka | Starp Tokiju un Kioto, Fudzi kalna pakājē |
| Kagošima | Japānas tālie dienvidi |
| Jame | Fukuoka, dienvidu salā Kjūsju |
Mūsdienās matchu ražo arī Ķīnā un citur. Lielākā daļa matchas, kuras bundžā norādīts konkrēts reģions, nāk no kāda no šiem.
Šidzuoka, no kurienes nāk mūsu matcha
Mūsu matcha nāk no Šidzuokas Japānā. Tā atrodas starp Tokiju un Kioto, uz ziemeļiem no tās ir Fudzi kalns, un tajā ir vairāk tējas lauku nekā jebkur citur Japānā – apmēram trešdaļa no visiem valsts tējas laukiem.
Mēs iepērkam caur piegādātāju, kurš ar tiem pašiem ražotājiem strādā jau desmit gadus un apmeklē viņus divreiz gadā. Es pati Japānā vēl neesmu bijusi. Mans plāns ir aizbraukt un iepazīt saimniecību.
Mūsu Ceremoniālā matcha ir no pirmās ražas, Okumidori šķirnes, malta akmens dzirnavās nelielās partijās. Vairāk par to, kāpēc mēs sākām Efflo, vari izlasīt mūsu stāstā.

Kam pievērst uzmanību matchā
Laba matcha ir spilgti zaļa, smaržo svaigi, pēc zāles, un garšo maigi un saldeni, nevis rūgti. Ja tā smaržo pēc jūraszālēm vai, dzerta tikai ar ūdeni, garšo asi, tā nav tas, ko sola nosaukums.
Gribi pamēģināt? Lūk, kā pagatavot matchu soli pa solim. Un, ja tev interesē, kas ir tavā tasītē, izlasi par matchu un kofeīnu.
Jautājumi
No kāda auga iegūst matchu?
No tējas auga Camellia sinensis – tā paša auga, no kura iegūst zaļo, melno un ulunga tēju. Par matchu to padara tas, kā to audzē un gatavo: noēno, notvaicē, izžāvē un samaļ.
Vai visa matcha ir no Japānas?
Nē. Matchu ražo arī Ķīnā un citur. Lielākā daļa matchas, kuras bundžā norādīts konkrēts reģions, nāk no Japānas.
Kas ir Udži matcha?
Matcha no Udži apkaimes netālu no Kioto, kur sākās tējas lauku noēnošana. Tas ir pazīstamākais matchas reģions, lai gan ne lielākais.
Kur Japānā audzē visvairāk tējas?
Šidzuokā ir vairāk tējas lauku nekā jebkurā citā Japānas daļā – apmēram trešdaļa no visiem valsts tējas laukiem. Otrajā vietā ir Kagošima tālajos dienvidos.
Kad novāc matchu?
Gada pirmo ražu novāc pavasarī, parasti no aprīļa beigām līdz maijam. Tā dod visjaunākās, mīkstākās lapas.







